Array
(
[0] =>

[1] =>

[2] =>

[3] =>

[4] =>

[5] =>

[6] =>

[7] =>

[8] =>

[9] =>

[10] =>

[11] =>

[12] =>

[13] =>

)
vairāk
-
Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gs. un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta. Lai arī Dvieti smagi skāra pasaules kari un daudz ēku tika... Lasīt vairāk
-
Atšķirībā no daudzām citām muižām Latvijā, Vaidavas muiža jeb Vaidavmuiža nav ne cietusi kara laikā, ne nodedzināta revolūcijā. Vairākas muižas ēkas gan... Lasīt vairāk
-
Lažas speciālā internātpamatskola atrodas baronu fon Osten – Zakenu pilī parka vidū. Pils restaurācija notikusi 19. gadsimta 70-os gados, kad ierīkots arī... Lasīt vairāk
vairāk
-
Rīgas pilsētas Rātslaukuma vidū slejas Rolanda statuja. Rolands bijis franku karaļa Kārļa Lielā māsasdēls, kuru iecēla par pulku karavadoni. Sev pakļautajās... Lasīt vairāk
-
Atklāts 1971. gada 5. novembrī otrajā pasaules karā kritušo padomju armijas karavīru piemiņai.... Lasīt vairāk
-
No 1912. gada , kad uzcēla Jaunjelgavas valdes namu, tās priekšā lepni ‘dižojās‘ varas un spēka simbols – Lauva, kas izveidota virs artēziskās akas... Lasīt vairāk
vairāk
-
Baznīcas projekta autors arhitekts Oļģerts Dūda, būvniecības gaitā korektūras veicis Arnis Ozols. 2004. gada ziemā iemūrēts pamatakmens, bet 2011. gadā... Lasīt vairāk
-
1912. gadā Liepājā Ūliha ielā 70 tika uzcelts pirmais Septītās dienas adventistu dievnams tālaika cariskās Krievijas teritorijā. Līdz Stolipina reformai... Lasīt vairāk
-
Tā ir celta 1640. gadā pēc Polijas karaļa pieprasījuma, apstiprinot Hercogu Jēkabu par Kurzemes hercoga troņa mantinieku. Tā ir trīsjomu celtne ar vienkāršu... Lasīt vairāk
vairāk
-
Mūsdienās rekonstruēto laukumu rotā strūklaka, kuras vietā 13. gs. atradusies aka – Lejas Šķimbēgs (tulkojumā no senvācu valodas – dzidrs strauts).... Lasīt vairāk
-
Strūklaka atrodas pie Bruņinieku pilskalna, Lielā ielā 10A. 2019. gadā pārbūvētā strūklaka ieguvusi jaunu veidolu, kurā akcentēta Kandavas simbolika.... Lasīt vairāk
-
Strūklaka veidota no divām betonā atlietām zivīm, kuras apvijušās ap enkuru un tīkliem. 2009. gadā tika veikts strūklakas remonts. Skulptūras attīrot no... Lasīt vairāk
vairāk
-
Uz Dienvidu mola var nokļūt braucot pa Medņu ielu. Iela aizved līdz plašam stāvlaukumam no kura arī sākas labiekārtota Dienvidu mola promenāde. Stāvlaukumā uz... Lasīt vairāk
-
Rietumu mols būvēts no 1881. līdz 1885. gadam kā Komētfortas dambja turpinājums, lai nodrošinātu kuģiem brīvu pieeju Rīgas ostā. Mola garums ir 860 metri. Tā... Lasīt vairāk
-
Rojā ir divi moli, kas iestiepjas jūrā. Ziemeļu mols ieliecas uz labo pusi un pašā galā to rotā balta bāka, Dienvidu molam ir sarkana bāka. Tie kalpo ne tikai... Lasīt vairāk
vairāk
-
Rīgas radio un televīzijas tornis (pazīstams arī kā Zaķusalas televīzijas tornis) ir vienlaidus brīvi stāvoša metāla tornis Latvijas galvaspilsētā Rīgā,... Lasīt vairāk
-
Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras plaša apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar... Lasīt vairāk
-
Siberijas skatu tornis (Siberijos apžvalgos bokštas) ir ainavisks un viegli sasniedzams dabas objekts Žemaitijas nacionālajā parkā, netālu no Plateliai... Lasīt vairāk
vairāk
-
Amatas kājnieku tilts atrodas netālu no Zvārtes ieža.... Lasīt vairāk
-
Gājēju tilta konstrukcija veidota no divām lokveida tērauda kopnēm, kas savā starpā savienotas ar šķērssijām un segums no koka. Tilta pieejai piebūvētas... Lasīt vairāk
-
Tilts kādreiz kalpojis kā dzelzceļa tilts. Tas atrodas uz slēgtās dzelzceļa līnijas Ieriķi – Gulbene – Vecumi jeb tagad – “zaļā dzelzceļa”... Lasīt vairāk
vairāk
-
Dzirnavas celtas 1812. gadā no laukakmeņu mūra un savulaik tās darbināja četri spārni, bet šoden palikušas tikai drupas. Dzirnavas atrodas pašā Zilā kalna jeb... Lasīt vairāk
-
Celtas 1830. gadā un ar vēja spēku darbojušās līdz 1944. gadam. Iekārtas sadegušas 1981. gadā. Kandavas novads, Zemītes pagasts, Grenči... Lasīt vairāk
-
Šīm dzirnavām ir dziļas vēsturiskās saknes – avotos minēts, ka Sedas muižas (Sapiegų) dzirnavas un dambis bijuši zināmi jau 1613. gadā, un sākotnēji tie... Lasīt vairāk
vairāk
-
Braucot no Kandavas un Sabili, ceļa labajā pusē izveidots stāvlaukums, no kura ved kāpnes uz skatu laukumu Abavas senlejas augstākās vietas – Greiļu kalna... Lasīt vairāk
-
Kāpurķēžu traktors DT 75B, kas paredzēts dažādu zemes un lauksaimniecības darbu veikšanai. Padomju laikā viens no populārākajiem traktoriem, ko ražoja no 60.... Lasīt vairāk
-
Tagadējās Rīgas ielas pašā sākumā ir atradušies Raunas vārti (14. – 15. gs) No šejienes viduslaikos sācies Raunas – Alūksnes – Pleskavas un Trikātas... Lasīt vairāk
vairāk
-
Čūsku iezis meklējams Amatas labajā krastā, kā turpinājums Miglas iezim, tikai iegājis jau dziļāk mežos, tālāk no Amatas krasta. Čūsku ieža atsegumi... Lasīt vairāk
-
Ap 400 m garš un līdz 16 m augsts atsegums upes kreisajā krastā. To veido gaiši Gaujas svītas smilšakmeņi. Atsegumu vairākās daļās sadala izteiktas sānu... Lasīt vairāk
-
Atrodas nepilnu kilometru lejpus Ķūķu klintīm Gaujas labajā krastā, bet upes kreisajā krastā slejas Enkurakmens iezis, kuram tikai nesen noskaidrots nosaukums.... Lasīt vairāk
vairāk
-
Maršruta garums: Apmēram 2 km (vienā virzienā)... Lasīt vairāk
-
Vizlas dabas taka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – „Ziemeļgauja”, kas ved gar nelielo Vizlas upīti. Tā sākas pie senā, 1834. gadā,... Lasīt vairāk
-
Gar Rūjas upes krastu vijas pastaigu taka aptuveni 2 km garumā, kas piemērota nesteidzīgām pastaigām dabas mīļotājiem. Pavasarī upmalas ievās dzied... Lasīt vairāk
vairāk
-
Birutes parks (Birutės parkas), ko bieži dēvē par Palangas Botānisko dārzu, ir viens no krāšņākajiem un vislabāk koptajiem ainavu parkiem Ziemeļeiropā.... Lasīt vairāk
-
Līdz 1234. gadam šeit bijusi kuršu valdnieka Lamekina pils. Pilskalna apkārtnē ir Ventā ietekošā Pils upīte (tās ūdens agrāk izmantots acu ārstēšanai) un... Lasīt vairāk
-
Tempļa kalns ir pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera dienvidrietumu krasta pussalā. Šis pilskalns ir Alūksnes augstākais punkts. Tas ir sens latgaļu pilskalns un... Lasīt vairāk
vairāk
-
Jūrakmeņi ir ledāja atnestie lielie akmeņi jūrā, jūras krastā vai seno jūras krastu joslā. Viens no lielākajiem jūrakmeņiem atrodas Rojas akmeņainajā... Lasīt vairāk
-
Ančiņu Velnakmens (arī Lielais akmens, Upurakmens, Velna klēpis, Ančiņu Velna akmens) ir dižakmens Ogres novada Lauberes pagastā. Atrodas ceļa malā 300 metru uz... Lasīt vairāk
-
Vecā liepa aug strauta kreisā krasta krants malā, 20 metrus no strauta ietekas Užavas upē. Liepas apkārtmērs 2011. gada rudenī bija 2,96 m. Liepa nav dižkoks,... Lasīt vairāk
vairāk
-
Saldus pilsētas robežās uz Cieceres ir izveidoti trīs mākslīgi ūdenskritumi, taču pašlaik, pēc HES “Dzirnavnieki” uzcelšanas, no tiem redzami tikai divi.... Lasīt vairāk
-
Skanstupītes trīspakāpju ūdenskritumu veido Daugavas svītas dolomīti, tā aptuvenais augstums ir 1,5 m, bet platums 4 – 6 m. Vērojama apakšējās kāples... Lasīt vairāk
-
Vējupītes ūdenskritumi atrodas Vējupītes gravā starp Rīgas – Valgas dzelzceļa līniju un Nurmižu ceļu. Ūdenskritumi veidojušies uz Pļaviņu svītas... Lasīt vairāk
vairāk
-
Šis ir viens no pazīstamākajiem Ķemeru kūrorta objektiem jau kopš 20. gs. sākuma. Lapene uzcelta pie avota, kurš pēc skaita bija jau sestais 19. gs. beigās... Lasīt vairāk
-
Leju jeb Muižas svētavots ir visai neparasts salīdzinot ar avotiem, ko pierasts redzēt – tas ir kāpjošais avots, kas nozīmē, ka tas no zemes iztek vertikāli.... Lasīt vairāk
-
Atrodas pie ceļa Madona – Cesvaine (Madona – Gulbene) Biksēres ciematā. Ļoti iecienīts avots ne vien Madonas novada iedzīvotāju vidū, bet arī garāmbraucēju... Lasīt vairāk
vairāk
-
Dižieres ezera ziemeļu krastā atrodas peldvieta un atpūtas vieta.... Lasīt vairāk
-
netālu no krasta, aptuveni 100 metru attālumā, jūrā atrodas Latvijas lielākais jūrakmens, kura redzamā daļa virs ūdens sasniedz aptuveni 3,5 metrus.... Lasīt vairāk
-
Kopš 2011. gada vasaras jelgavniekiem un pilsētas viesiem Lielupes labajā krastā ir pieejama vienu kilometru gara gājēju promenāde un labiekārtota pludmale. Labos... Lasīt vairāk
vairāk
-
Lielauces ezeru (376 ha) ieskauj Vīķu purvs – valsts nozīmes dabas liegums, kas ir izcils gan Latvijas, gan Zemgales mērogā ar īpaši aizsargājamajiem augiem un... Lasīt vairāk
-
Mazais Ludzas ezers ir publisks caurteces ezers Ludzas pilsētā. Garenu austrumu - rietumu virzienā izstiepts ezers, krasti pārsvarā stāvi, galos zemi, kūdraini.... Lasīt vairāk
-
Peldvieta pie Sasmakas ezera – viena no skaistākajām un labiekārtotākajām peldvietām novadā. Telšu vietas, dažādas aktīvās atpūtas iespējas. Pieejami āra... Lasīt vairāk