Array
(
[0] =>
[1] =>
[2] =>
[3] =>
[4] =>
[5] =>
[6] =>
[7] =>
[8] =>
[9] =>
[10] =>
[11] =>
[12] =>
[13] =>
)
vairāk
-
Aizvīķu muiža būvēta ap 1870. gadu, kad Aizvīķos valdīja barons Egons fon Korfs. Par Aizvīķu muižu līdz mūsu dienām nonākušas vairākas leģendas, kas... Lasīt vairāk
-
Ziemera muiža pirmo reizi rakstos minēta ap 1550. gadu, bet 18. gadsimta beigās tā nonākusi baronu Volfu ģimenes īpašumā. Pēc Pirmā pasaules kara muižas... Lasīt vairāk
-
Vecākā Lielīvandes muižas pils celta 18. gs. sākumā. Šajā ēkā saglabājušās 18. gs. beigu dzegas, koka kāpnes, kāpņu margas ar rotājumiem, iekšdurvju... Lasīt vairāk
vairāk
-
Skulpūra atrodas Ostas ielas promenādē Ostas un Zvanu ielas stūrī. Kā pa Ventas viļņiem Ostas ielas promenādē šūpojas gotiņa puķainā kleitiņā un aicina... Lasīt vairāk
-
Godinot izcilo režisoru Oļģertu Kroderu, netālu no Valmieras teātra uzstādīts mākslinieku Aivara Vilipsōna un Ivara Miķelsona izveidotais vides objekts... Lasīt vairāk
-
Pēc nepilnu divu mēnešus stāvēšanas uz vietas 1919. gada 22. maijā atjaunojās uzbrukums ar mērķi atbrīvot galvaspilsētu Rīgu no lieliniekiem. Kopā ar... Lasīt vairāk
vairāk
-
Baznīca ir koka celtne, tā ir 13 metrus gara, 7 metrus plata un 5,4 metrus augsta ēka ar vienu nelielu torni un skārda jumtu. Tornī ir viens zvans. Sienas apšūtas... Lasīt vairāk
-
Tagadējās baznīcas celtniecība pabeigta 1881. gadā. Projekta autors bija arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, pēc kura rasējumiem uzceltas vēl apmēram 20... Lasīt vairāk
-
Pareizticīgo draudze Ķūļciemā savu dievnamu ieguva 1896. gadā. Pirmais pasaules karš un vācu okupācija izpostīja baznīcu — tika sašauti torņi un ēka... Lasīt vairāk
vairāk
-
Strūklaka veidota no divām betonā atlietām zivīm, kuras apvijušās ap enkuru un tīkliem. 2009. gadā tika veikts strūklakas remonts. Skulptūras attīrot no... Lasīt vairāk
-
Strūklaka "Akmens lode" atrodas Pasta ielā 40, Jēkabpils... Lasīt vairāk
-
Laukuma rekonstrukcijas laikā, 2013. gadā, tika atjaunots pirmskara Latvijas laikā veidotais celiņu un apstādījumu tīkls. Laukumu tagad papildina izgaismota... Lasīt vairāk
vairāk
-
Palangas jūras tilts (Palangos tiltas) nav tikai inženiertehniska būve; tas ir Lietuvas populārākā kūrorta simbols... Lasīt vairāk
-
Papes bāka no visām Latvijas bākām atrodas vistuvāk jūrai, un tās eksistence ir apdraudēta. Pirmo reizi šajā vietā koka bākas tornis tika uzbūvēts tālajā... Lasīt vairāk
-
Papes dabas parks ir viena no mežonīgākajām un neparastākajām vietām Latvijas piekrastē. Viens no tā atpazīstamākajiem simboliem ir vecie koka steķi, kas... Lasīt vairāk
vairāk
-
Blakus maizes ceptuvei "Lāči" atrodas putnu vērošanas tornis pašā Babītes ezera krastā. No 9 metrus augstā torņa paveras skaists skats pār ezeru un... Lasīt vairāk
-
Viņķu kalns ir augstākā un gleznainākā vieta Jaunpiebalgā. Kalnā ir uzbūvēts 17.8 m augsts skatu tornis kura konstrukcija apdarināta ar mākslinieces Sandras... Lasīt vairāk
-
Ūdenstornis būvēts 1960. gadā un darbojies līdz 2009. gadam. 2009. gadā mainījās pilsētas ūdenssaimniecības struktūra un tornis pilnībā tika izslēgts no... Lasīt vairāk
vairāk
-
Pilssalas tilts ir no koka, izņemot siju konstrukcijas, kas ir metāla. Septiņdesmit metrus garajam un sešus metrus platajam tiltam uz metāla sijām ir piestiprināti... Lasīt vairāk
-
Kandavā pāri Abavai atrodas vecākais laukakmens tilts ar četrām loka ailēm Latvijā. Dažkārt, pat to mēdz dēvēt par vecāko tiltu Ziemeļeiropā, kurš... Lasīt vairāk
-
Dzelzsbetona tilts pār Rūjas upi uzcelts 1924. gadā. Tajā laikā tā bija garākā vienlaidu dzelzsbetona tilta arka Latvijā. Autors – būvinženieris Ēriks... Lasīt vairāk
vairāk
-
Lamiņu vējdzirnavas (holandiešu tipa vējdzirnavas) ar tiltu un koka korpusu celtas 1816. gadā. Ar vēja spēku darbojušās līdz 1941. gadam.... Lasīt vairāk
-
Ķeipenes vējdzirnavas piederēja Jaunķeipenes muižai, bet pēc muižas zemes sadalīšanas pagājušā gadsimta 20-to gadu sākumā tās piešķīra Augustam... Lasīt vairāk
-
Pilsblīdenes vējdzirnavu mūru drupas atrodas netālu (500 m) no Pilsblīdenes muižas pils. Pilsblīdenes vējdzirnavas celtas 19. gadsimta sākumā. Īpašnieki... Lasīt vairāk
vairāk
-
Kolkasrags ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts Dundagas novada Kolkas pagastā un izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē. Zemesrags atdala Baltijas jūru... Lasīt vairāk
-
Arī projektējuši H. Grīzebahs un A. Dinklāge, tie celti vienā laikā ar pili. Staļļu mākslinieciskais veidols ir pilij atbilstošs, tie celti ar vērienu. Tas... Lasīt vairāk
-
Bauskas Rātsnams ir 17. gadsimtā celts rātsnams Bauskā, kas pēc tā uzcelšanas bija lielākais un greznākais rātsnams visā Kurzemes un Zemgales hercogistē.... Lasīt vairāk
vairāk
-
Atrodas Radžupes kreisajā krastā apmēram 2 metri virs upes līmeņa. Alas garums ir 5 metri, lielākais griestu augstums ir 1,2 metri, platums – līdz 5,1 m,... Lasīt vairāk
-
Bezdelīgu klintis ir smilšakmens atsegums Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā. Izvietojies lejpus Dambjupītes ietekas Salacas ielejas... Lasīt vairāk
-
Dabas pieminekli veido Vējupītes senlejas pamatkrasta nogāze, kurā atsedzas smilšakmens atsegumi. Pētera ala, kā arī citas mazākas alas veida plaisas un nišas,... Lasīt vairāk
vairāk
-
Iršu parks ar savām skaistajām taciņām un meža ceļiem, pievilcīgo upmalu un lielajiem kokiem jau pagājušā gadsimta 30-tajos gados bija iecienīta pastaigu... Lasīt vairāk
-
Iemīļota ventspilnieku un pilsētas viesu pastaigu vieta, ko, no vienas puses, ieskauj Venta un Ventspils ostas uzņēmumi, no otras, – pilsētas vēsturiskā apbūve... Lasīt vairāk
-
Purezera taka atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Ejot pa taku, paveras gleznaini purva ezera skati un augstā purva ainava. Apmeklējot dabas... Lasīt vairāk
vairāk
-
Līdz 1234. gadam šeit bijusi kuršu valdnieka Lamekina pils. Pilskalna apkārtnē ir Ventā ietekošā Pils upīte (tās ūdens agrāk izmantots acu ārstēšanai) un... Lasīt vairāk
-
Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta atrodas Lībagu pagastā, netālu no Kamparu mājām. Kalniņš ir 8 m augsts, 30´70 m diametrā. Izteiksmīgs ledāja veidots... Lasīt vairāk
-
Aizkraukles pilskalns atrodas Daugavas labajā krastā, lejpus Aizkraukles baznīcai. Pilskalns ierīkots Daugavai paralēlā kalnā, kas par 40 m paceļas virs upes... Lasīt vairāk
vairāk
-
Dobumakmens pēc tipoloģijas ir bļodakmens. Rupji apskaldītā rapakivi granīta bluķa virspusē ir cilindrveida dobums, kura diametrs 55–56cm, dziļums 6–15 cm.... Lasīt vairāk
-
Ar savu 706,29 kubikpēdas lielo tilpumu tas ir 44. lielākais Latvijas laukakmens. Ap 1920. g. akmenim viena mala nošķelta un aizvesta, kāda pieminekļa izveidei.... Lasīt vairāk
-
Šilales kūlis tiek uzskatīts par piekto lielāko laukakmeni Lietuvā, un tas atrodas Šilales ciemā, vēsturiski mitrāju ieskautā paugurā. Akmens virszemes... Lasīt vairāk
vairāk
-
Skanstupītes trīspakāpju ūdenskritumu veido Daugavas svītas dolomīti, tā aptuvenais augstums ir 1,5 m, bet platums 4 – 6 m. Vērojama apakšējās kāples... Lasīt vairāk
-
Pats ūdenskritums un nelielā Valgales upīte ir ļoti izteiksmīgi – tā plūst pa 30 metru dziļu gravu un īsi pirms tās ietekas Abavā izvietojušies divi... Lasīt vairāk
-
Ainavisks ūdenskritums, kura augstums 0,6 metri, platums – ap 15 metriem, ūdenskritumu vidū pārdala saliņa. Tas atrodams Pilsupē, ap 3 kilometrus pirms ietekas... Lasīt vairāk
vairāk
-
Šis ir viens no pazīstamākajiem Ķemeru kūrorta objektiem jau kopš 20. gs. sākuma. Lapene uzcelta pie avota, kurš pēc skaita bija jau sestais 19. gs. beigās... Lasīt vairāk
-
No gravas, kuras krasti nostiprināti ar laukakmeņiem, iztek septiņi avoti, kas tālāk saplūst vienā strautā.... Lasīt vairāk
-
Bārbeles sēravota tuvumā jau Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā darbojās neliela ūdensdziednīca. 1736. gadā hercogs E. J. Bīrons pavēlēja avota... Lasīt vairāk
vairāk
-
Dubkalnu ūdenskrātuves krastos izvietotas vairākas atpūtas vietas pie ūdens. Atpūtas vietā Nr.1 ir izveidota ģērbtuve, sausā tualete un ērta pludmale, kur... Lasīt vairāk
-
Muižupītes pludmale atrodas pie Muižupītes grīvas starp Jūrkalni un Labragu. Agrāk šeit atradusies Feliksbergas muiža.... Lasīt vairāk
-
Kopš 2011. gada vasaras jelgavniekiem un pilsētas viesiem Lielupes labajā krastā ir pieejama vienu kilometru gara gājēju promenāde un labiekārtota pludmale. Labos... Lasīt vairāk
vairāk
-
Slokas ezers (arī Slocenes ezers) ir relikts lagūnas tipa brūnūdens ezers Jūrmalas pilsētas teritorijā starp Sloku un Ķemeriem. Ietilpst Ķemeru nacionālā parka... Lasīt vairāk
-
Remtes ezers ir stipri aizaudzis caurteces ezers Brocēnu novada Remtes pagastā. stipri aizaudzis. Krasti lielākoties zemi, kūdraini, ziemeļaustrumu malā stāvi.... Lasīt vairāk
-
Pulgosnis (arī Āķēnu ezers, Spulgosnis u.c.) ir dzidrūdens ezers Ērgļu novada Ērgļu pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā pie autoceļa P81... Lasīt vairāk