Pilis, pilsdrupas, muižas

• Jaunraunas muiža

  Kungu māja uzcelta 19. gs. 1. ceturksnī, Sergeja Trubeckoja laikā. Tā ir proporcijās simetriska vienstāva klasicisma formās celta ēka ar 11 ailu asīm, plašu... Lasīt vairāk

• Strazdes muiža

  Strazdes (Strasden) muiža. Kungu māja celta 19. gadsimta sākumā. Laika gaitā pils fasāde stipri pārveidota. No 1799. gada līdz agrārreformai 1920. gadā muiža... Lasīt vairāk

• Aizdzires muiža

  Tagadējā muižas kungu māja celta 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā. 1845. gadā Aizdzires muižas īpašnieks Nikolajs fon Koskuls no tās atdalīja Valdeķu muižu... Lasīt vairāk

Vides objekti

• Skulptūra "Egle – zalkšu karaliene"

  Birutes parka sirdī atrodas viena no Palangas ikoniskākajām skulptūrām – „Egle – zalkšu karaliene”. Šo bronzas mākslas darbu 1960. gadā radīja tēlnieks... Lasīt vairāk

• Pomonas templis Alūksnes pils parkā

  Vēl 20. gs. 30-to gadu vidū muižas parku greznojis klasicisma stilā celtais Pomonas templis, kas reizēm saukts arī par ganiņu paviljonu. Tā iekšienē uz neliela... Lasīt vairāk

• Skulptūra "Jūrakmens"

  Skulptūra "Jūrakmens" – piemiņas zīme Ventspils ostas kuģošanas kanāla padziļināšanai līdz Baltijas jūras maksimumam – 17,5 m atzīmei. Veidota... Lasīt vairāk

Baznīcas

• Olaines Sv. Elizabetes evanģēliski luteriskā baznīca

  Olaines Sv. Elizabetes evaņģēliski luteriskā baznīca celta no 1749. līdz 1753. gadam kādreizējās koka baznīcas vietā pēc J. H. Giterboka projekta. Atjaunota... Lasīt vairāk

• Jaunjelgavas pareizticīgo baznīca

  Baznīca būvēta no granīta akmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem 1896. – 1897. gadā, dievnamu cēla Krievijas tirgoņi. Tā kļuvusi par savdabīgu pilsētiņas... Lasīt vairāk

• Viļķenes Sv. Katrīnas luterāņu baznīca

  Celta par Rīgas pilsētas līdzekļiem 1867. gadā. Baznīca celta neogotiskā pusloka stilā – pusloka jumta logiem. Arhitekts Johans Daniels Felsko (1813 – 1902)... Lasīt vairāk

Strūklakas

• Strūklaka "Pieneņpūkas", Limbaži

  Četras neliela izmēra strūklakas īpaši iecienījuši bērni, jo karstā vasarā ap "pieneņu galvām" veidojas smalks ūdens mākonis, ko tā vien gribas... Lasīt vairāk

• Strūklaka "Akmens lode"

  Strūklaka "Akmens lode" atrodas Pasta ielā 40, Jēkabpils... Lasīt vairāk

• Zīle – strūklaka

  Strūklaka atrodas pie Bruņinieku pilskalna, Lielā ielā 10A. 2019. gadā pārbūvētā strūklaka ieguvusi jaunu veidolu, kurā akcentēta Kandavas simbolika.... Lasīt vairāk

Bākas, moli, ostas

• Rojas ziemeļu un dienvidu mols

  Rojā ir divi moli, kas iestiepjas jūrā. Ziemeļu mols ieliecas uz labo pusi un pašā galā to rotā balta bāka, Dienvidu molam ir sarkana bāka. Tie kalpo ne tikai... Lasīt vairāk

• Liepājas ziemeļu mols

  Liepājas ziemeļu mols ir 1800 metrus garš un 7,35 metrus plats, tā celtniecība ilga vairāk nekā divus gadus. Ziemeļu mols būvēts 19. gadsimta beigās,... Lasīt vairāk

• Liepājas ziemeļu forti

  Liepājas ziemeļu forti ir Liepājas cietokšņa sastāvdaļa. Ziemeļu forti atrodas pašā Baltijas jūras krastā ir daļēji noskaloti un ir tikai neliela, bet ļoti... Lasīt vairāk

Torņi

• Skatu tornis Ūdru kalnā

  26 m augstais koka tornis atrodas Talsu novada Ūdru kalnā (58 m virs jūras līmeņa), Usmas ezera ziemeļaustrumu krastā (nepilnu km no ezera). AS Latvijas valsts... Lasīt vairāk

• Ungurpils skatu tornis

  2012. gadā piesaistot LEADER zivju fonda līdzekļus izbūvēts skatu tornis Ungurpils ezera krastā. Tornis pilda divas pamata funkcijas: ļauj konstatēt negodīgo... Lasīt vairāk

• Kolkas tornis

  Kolkas tornim ir 6 stāvi jeb līmeņi, torņa augšējās skatu platformas augstums ir 16 metri. Tornis atrodas pie Kolkas priežu takas, noderēs ainavas un putnu... Lasīt vairāk

Tilti

• Gājēju tilts pār Gauju Valmierā

  Gājēju tilts pār Gauju Valmierā. Tas ir simetrisks vanšu sistēmas tilts ar tērauda stingrības siju. Projekta autors inženieris J. Zavickis. Tilts uzbūvēts... Lasīt vairāk

• Veselavas muižas tiltiņš

  Arkveida akmens tiltiņš pie Veselavas muižas... Lasīt vairāk

• Gājēju tilts pār Pēterupi Saulkrastos

  Gājēju tilta konstrukcija veidota no divām lokveida tērauda kopnēm, kas savā starpā savienotas ar šķērssijām un segums no koka. Tilta pieejai piebūvētas... Lasīt vairāk

Dzirnavas, vējdzirnavas

• Mīlestības dzirnavas

  Pirmās vēja dzirnavas celtas 1803. gada un esot bijušas no koka. 1837. gadā to vietā uzceltas mūra dzirnavas , ko jaunpilnieki nodēvējuši par “Mīlestības”... Lasīt vairāk

• Vējdzirnavas pie Lejas Ģibuļiem

  Vējdzirnavu drupas atrodas Vecpiebalgas pagastā, Cēsu novadā.... Lasīt vairāk

• Rubas vējdzirnavas

  Pāri ziedu gravai redzamas Rubas akmens vējenes – bez spārniem un pussabrukušas. Tām blakus mājas Laimeskalni, kur dzīvojis vējeņu īpašnieks, kas tagad... Lasīt vairāk

Apskates vietas

• Kolkasrags

  Kolkasrags ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts Dundagas novada Kolkas pagastā un izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē. Zemesrags atdala Baltijas jūru... Lasīt vairāk

• Traktors ar grāvju rakšanas iekārtu

  Kāpurķēžu traktors izgatavots pēc otrā pasaules kara. Sākotnēji tas ražots uz tanku bāzes, paredzēts dažādu zemes un lauksaimniecības darbu veikšanai.... Lasīt vairāk

• Irbenes radioteleskops

  Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts. Šeit joprojām zinātniskos nolūkos darbojas 32 m pilnīgi grozāma paraboliska antena RT-32, kas ir lielākā... Lasīt vairāk

Atsegumi, stāvkrasti, alas

• Līgavas ala

  Saukta arī: Mīlestības ala, Sarkanā ala. Cēsu apkārtnē, lejpus Cīrulīšu klintīm, kādā Gaujas labā krasta sāngravā. Alas ieejai olveida forma, tās l = 1,9... Lasīt vairāk

• Dauģēnu klintis

  Viens no iespaidīgākajiem smilšakmens atsegumiem ir Dauģēnu klintis ar divām alām, kas ir garākās Latvijā (346 un 159 m), un no kurām iztek avoti. Viegli... Lasīt vairāk

• Baltais iezītis

  Baltais iezītis – neliels iezis upes kreisajā krastā pretī Melnajam iezim.... Lasīt vairāk

Parki, promenādes, takas

• Drusku pilskalna taka

  Dabas taka sākas Kornetos pie pagasta pārvaldes ēkas. Pēc apm. 600 m, Dzērves kalnā atrodas 27 m augsts skatu tornis, no kura paveras skats uz Alūksnes augstieni... Lasīt vairāk

• Kartavkalna taka

  Kartavkalni ir mežiem apaugusi pauguraine, caur kuru tek mazā Biktupīte. Šeit izveidotas dabas takas, pa kurām ejot var apskatīt milzīgo lapegļu aleju, egļu... Lasīt vairāk

• Bernātu pludmales laipa

  Bernātu pludmales laipa ir moderna koka pastaigu taka, kas izbūvēta 2019. gadā Bernātu dabas parkā, Dienvidkurzemes novadā.... Lasīt vairāk

Pauguri, pilskalni

• Ugāles pilskalns

  Pilskalna apkārtne mežaina. Pilskalns ierīkots uz zemesraga, kas radies starp divu strautiņu izgrauztām gravām. Zemesraga 20 metru platais gals no pārējās... Lasīt vairāk

• Birutes parks (Birutės parkas)

  Birutes parks (Birutės parkas), ko bieži dēvē par Palangas Botānisko dārzu, ir viens no krāšņākajiem un vislabāk koptajiem ainavu parkiem Ziemeļeiropā.... Lasīt vairāk

• Aizkraukles pilskalns

  Aizkraukles pilskalns atrodas Daugavas labajā krastā, lejpus Aizkraukles baznīcai. Pilskalns ierīkots Daugavai paralēlā kalnā, kas par 40 m paceļas virs upes... Lasīt vairāk

Akmeņi, dižkoki

• Māteru Velnapēdas akmens

  Valsts aizsardzībā esošs arheoloģijas piemineklis, kas dažkārt minēts arī ar citiem nosaukumiem — Kristiņu vai Dampeļu Velna pēdas akmens. Akmens izmēri:... Lasīt vairāk

• Odres velna akmens

  Odres velna akmens – kulta vieta atrodas Laucienes pagastā, ap 6 km no Talsiem, Nurmuižas šosejas kreisajā pusē, pļavas vidū, ap 50 m no šosejas. Akmenim ir... Lasīt vairāk

• Tigaļu dižakmens

  Tilgaļu milzakmens jeb Tilgaļu Lielais akmens (arī Krauju, Vandzenes akmens) ir vislielākais dižakmens Kurzemē un ceturtais lielākais Latvijā. Tā apkārtmērs ir... Lasīt vairāk

Ūdenskritumi

• Bukupes ūdenskritums

  Ūdenskrituma augstums sasniedz 0,4 m, vietām minēts, ka zemā ūdenslīmenī pat metru. Iespējams, kādreiz tas tā arī ir bijis, bet ūdens iedarbība uz iežiem... Lasīt vairāk

• Vējupītes ūdenskritumi

  Vējupītes ūdenskritumi atrodas Vējupītes gravā starp Rīgas – Valgas dzelzceļa līniju un Nurmižu ceļu. Ūdenskritumi veidojušies uz Pļaviņu svītas... Lasīt vairāk

• Lēpenieku ūdenskritums

  Lēpenieku jeb Ketleru otrais ūdenskritums ir 2,2 m augsts, 0,4–1,2 m plats, vienas pakāpes ūdenskritums. Augšdaļu 20 cm biezumā veido lodīšu smilšakmens,... Lasīt vairāk

Avoti

• Bārbeles sēravots

  Bārbeles sēravota tuvumā jau Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā darbojās neliela ūdensdziednīca. 1736. gadā hercogs E. J. Bīrons pavēlēja avota... Lasīt vairāk

• Sēravota paviljons un sēravots "Ķirzaciņa"

  Šis ir viens no pazīstamākajiem Ķemeru kūrorta objektiem jau kopš 20. gs. sākuma. Lapene uzcelta pie avota, kurš pēc skaita bija jau sestais 19. gs. beigās... Lasīt vairāk

• Ellītes sēravots

  Sēravots izplūst no Ellītes purva. Ir iekopta ūdens pasmelšanas vieta, taka ar atpūtas vietu un informācijas stendiem. Avots ieguvis popularitāti kā... Lasīt vairāk

Peldvietas

• Pāvilostas pludmale

  netālu no krasta, aptuveni 100 metru attālumā, jūrā atrodas Latvijas lielākais jūrakmens, kura redzamā daļa virs ūdens sasniedz aptuveni 3,5 metrus.... Lasīt vairāk

• Laidzes ezera peldvieta

  Laidzes ezera krastā pieejama labiekārtota peldvieta ar pārģērbšanās kabīnēm, tualeti, soliņu. Iespēja makšķerēt un iznomāt laivu.... Lasīt vairāk

• Jelgavas pludmale

  Kopš 2011. gada vasaras jelgavniekiem un pilsētas viesiem Lielupes labajā krastā ir pieejama vienu kilometru gara gājēju promenāde un labiekārtota pludmale. Labos... Lasīt vairāk

Ezeri

• Katvaru ezers

  Katvaru ezers (arī Pepītis, Vannīšu ezers) ir caurteces ezers Limbažu novada Katvaru pagastā. Ovāla ezerdobe, krasti zemi, lēzeni, dibens dūņains. Ietek... Lasīt vairāk

• Melnezers (Jūrmala)

  Melnezers ir purva ezers. Šaura meža josla to atdala no raganu purva. Tā kā ezers atrodas sūnu purva malā, to piepilda tumšie purva ūdeņi un tam ir staigni,... Lasīt vairāk

• Inesis

  Inesis (arī Ineša ezers) ir ezers Vecpiebalgas novada Inešu pagastā. Ezers atrodas ledāja veidotā ieplakā, tam līčaini, daudzviet augsti krasti. Līčiem un... Lasīt vairāk