Pilis, pilsdrupas, muižas

• Dzērves muižas pils

  Dzērves muižas (Dsehrwen) kungu māja celta 19. gs. sākumā. 1905. gada revolūcijā nodedzināta un vēlāk, no 1906. – 1912. gada, rekonstruēta pēc arhitekta G.... Lasīt vairāk

• Bikstu muiža

  Bikstu muižas apbūve (19. gs.) ir arhitektūras piemineklis. Muižas ēkai ir divi stāvi, tā celta vienkāršā taisnstūra formā. Ēkā saglabājušās krāsnis un... Lasīt vairāk

• Mazā Mežotnes pils

  Mežotnes Mazā pils atrodas pašā Lielupes krastā. Tā ir viena no Mežotnes pils kompleksa ēkām. Pils ir pilnībā atjaunota un izremontēta, restaurējot... Lasīt vairāk

Vides objekti

• Vides objekts - dolomīta "Lūsis"

  Lūša silueta aizpildīšanai izmantotas aptuveni 10 tonnas dolomīta.... Lasīt vairāk

• Putnu paviljons Alūksnes pils parkā

  Putnu paviljons, saukts arī par Drakonu paviljonu, būvēts Alūksnes parkā 19.gs. 40. gados. Tas atradās apmēram 40 m no Alūksnes jaunās pils, tagadējās Pils... Lasīt vairāk

• Skulptūra - strūklaka „Jelgavas students"

  Skulptūra – strūklaka „Jelgavas students" atrodas Jelgavā Jāņa Čakstes bulvārī pie Mītavas tilta. Skulptūras – strūklakas autors ir tēlnieks... Lasīt vairāk

Baznīcas

• Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca

  Sāpju Dievmātes baznīca atrodas pašā pilsētas centrā, tā celta pēc vietējā arhitekta Pāvila Pavlova projekta un iesvētīta 1937. gadā. Interesanti, ka... Lasīt vairāk

• Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca

  Dievnams ir mūra celtne, 30 metrus gara un 13 metrus plata ēka, kas būvēta doriešu stilā. Ēkas sienas ir apmestas un krāsotas, tās jumts ir klāts ar cinkoto... Lasīt vairāk

• Valdemārpils luterāņu baznīca

  Skarba un vienkārša ir ap 1646. gadu celtā Valdemārpils (Sasmakas) baznīca, kuras patrons ir Sasmakas muižas īpašnieks Kristofers Hoenastenbergs-Vīgands... Lasīt vairāk

Strūklakas

• Reņķa dārza strūklaka - Fridrihs Kazimirs

  2006.gada 28. jūnijā Ventspilī tika atklāta strūklaka Reņķa dārza dīķi. Strūklaka izvietota uz plosta un 13 atsevišķas strūklas ar ūdeni nodrošina trīs... Lasīt vairāk

• Strūklaka Liepājas jūrmalas parkā

  Strūklaka veidota no divām betonā atlietām zivīm, kuras apvijušās ap enkuru un tīkliem. 2009. gadā tika veikts strūklakas remonts. Skulptūras attīrot no... Lasīt vairāk

• Strūklaka "Medus piliens"

  Saldū dzimušā tēlnieka Kārļa Īles skulpturāli veidotā strūklaka „Medus piliens” rotā Māra Čaklā skvēru. Strūklakas ideja sakņojas Saldus novadnieka... Lasīt vairāk

Bākas, moli, ostas

• Rojas ziemeļu un dienvidu mols

  Rojā ir divi moli, kas iestiepjas jūrā. Ziemeļu mols ieliecas uz labo pusi un pašā galā to rotā balta bāka, Dienvidu molam ir sarkana bāka. Tie kalpo ne tikai... Lasīt vairāk

• Akmensraga bāka

  Akmeņraga (Akmensraga) bāka atrodas Baltijas jūras Latvijas piekrastē, Akmensragā (Akmeņragā); Pāvilostas novada Sakas pagastā. Bākai ir 38 m augsts ķieģeļu... Lasīt vairāk

• Mangaļsalas mols

  Mangaļsala ir pirmā pilsētas daļa, ko šķērso visi jūras kuģi, ienākot Daugavā. Tieši no Mangaļsalas jūrā iestiepjas Mangaļsalas dambis jeb Austrumu mols,... Lasīt vairāk

Torņi

• Siberijas skatu tornis

  Siberijas skatu tornis (Siberijos apžvalgos bokštas) ir ainavisks un viegli sasniedzams dabas objekts Žemaitijas nacionālajā parkā, netālu no Plateliai... Lasīt vairāk

• Liepājas Karostas ūdenstornis

  Liepājas Karostas ūdenstornis Ģenerāļa Jāņa Baloža ielā 29 ir izcils divdesmitā gadsimta industriālās daļas apbūves objekts. 2010. gadā Liepājas Karostas... Lasīt vairāk

• Aizputes ūdenstornis

  Ūdenstornis būvēts 1960. gadā un darbojies līdz 2009. gadam. 2009. gadā mainījās pilsētas ūdenssaimniecības struktūra un tornis pilnībā tika izslēgts no... Lasīt vairāk

Tilti

• Laukakmens mūra velvju tilts Aizputē

  Laukakmens mūra velvju tilts pār Tebru Aizputē, Liepājas ielā ir vispamatīgākais un vecākais tilts Aizputes pilsētā, kas savieno Tebras upes abus krastus. Tilts... Lasīt vairāk

• Trošu tilts pār Misas upi pie Mušķu kapiem

  Tilts pār Misu Cenu pagastā pie Mušķu kapiem atrodas netālu no LLU zirgkopības mācību centra "Mušķi". 2009. gadā par Ozolnieku novada pašvaldības... Lasīt vairāk

• Tilts pār Gauju Siguldā

  Tilts pār Gauju Siguldā tika atklāts 1937. gada 23. jūlijā, bet iecere par tilta būvniecību Siguldā radās jau 20. gadsimta sākumā. Sākotnēji tiltam tika... Lasīt vairāk

Dzirnavas, vējdzirnavas

• Rocežu (Rocēnu) vējdzirnavas

  Rocežu (Rocēnu) vējdzirnavu drupas atrodas Talsu novada Laidzes pagastā. Blakus vējdzirnavām atrodas Rocežu dīķis un biedrības "Esi Aktīvs Vējdzirnavu... Lasīt vairāk

• Ķāķišķes vējdzirnavas

  Ķāķišķes jeb Vidussila vējdzirnavas atrodas netālu no Rucavas pagasta centra – Ķāķišķē – un šobrīd pieder pašvaldībai. Dzirnavas ir bēdīgā... Lasīt vairāk

• Jaunviesābu vējdzirnavas

  Vējdzirnavu drupas atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie Jaunviensābu mājām. Koordinātes: 56.756043, 26.452085... Lasīt vairāk

Apskates vietas

• Kāpurķēžu traktors un kūdras savākšanas mašīna (Tehnikas ceļš)

  Kāpurķēžu traktors DT 75B, kas paredzēts dažādu zemes un lauksaimniecības darbu veikšanai. Padomju laikā viens no populārākajiem traktoriem, ko ražoja no 60.... Lasīt vairāk

• Ķintu aka

  Ķintu aku iespējams atrast diezgan viegli – tā atrodas Dzērves skolas un Dzēkaiņa ezera tuvumā, ap 200 metru no Avotiņu mājām. No celiņa, kas ved gar ezeru,... Lasīt vairāk

• Bauskas Rātsnams

  Bauskas Rātsnams ir 17. gadsimtā celts rātsnams Bauskā, kas pēc tā uzcelšanas bija lielākais un greznākais rātsnams visā Kurzemes un Zemgales hercogistē.... Lasīt vairāk

Atsegumi, stāvkrasti, alas

• Kuiķuļu Upurala (Lībiešu Upuralas)

  Dabas pieminekli veido vairāki, no 2,5 līdz 6,5 m augsti atsegumi Svētupes labā krasta nogāzē. Krauja ir samērā stāva, ar kopējo augstumu līdz 15 m, ar... Lasīt vairāk

• Inčukalna Velnala

  Gaujas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē atsedzas līdz 10 m augsti un 50 m gari smilšakmeņu atsegumi. Tos šķērso grava, pa kuras gultni plūst neliels avots.... Lasīt vairāk

• Gūdu klintis

  Gūdu klintis (arī Gaviļu iezis, Tālskatu iezis) ir devona smilšakmens iežu atsegums Gaujas labajā krastā, Cēsu novadā. Klintis līdz 18 m augstas, aptuveni 250... Lasīt vairāk

Parki, promenādes, takas

• Maija parks Cēsīs

  Maija parks (agrākais Alekša parks) līdz ar Cēsu Pils parku veido pilsētas vēsturisko apstādījumu sistēmu un ir būtiska pilsētas centra ainavas sastāvdaļa. ... Lasīt vairāk

• Kronvalda parks

  Kronvalda parks atrodas starp Krišjāņa Valdemāra ielu, Ata Kronvalda un Oskara Kalpaka bulvāriem. Tam cauri vijas Rīgas pilsētas kanāls. Parku sāka ierīkot pēc... Lasīt vairāk

• Usmas Elkraga dabas taka

  Šī ir pavisam jauna dabas taka, izbūvēta 2018. gada nogalē. Taka vijas gar Usmas ezeru, kas ir sestais lielākais ezers Latvijā pēc platības un otrais pēc ūdens... Lasīt vairāk

Pauguri, pilskalni

• Ķeizarskats

  Beites krauju pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar izcilu skatu perspektīvu uz... Lasīt vairāk

• Ugāles pilskalns

  Pilskalna apkārtne mežaina. Pilskalns ierīkots uz zemesraga, kas radies starp divu strautiņu izgrauztām gravām. Zemesraga 20 metru platais gals no pārējās... Lasīt vairāk

• Birutes parks (Birutės parkas)

  Birutes parks (Birutės parkas), ko bieži dēvē par Palangas Botānisko dārzu, ir viens no krāšņākajiem un vislabāk koptajiem ainavu parkiem Ziemeļeiropā.... Lasīt vairāk

Akmeņi, dižkoki

• Tigaļu dižakmens

  Tilgaļu milzakmens jeb Tilgaļu Lielais akmens (arī Krauju, Vandzenes akmens) ir vislielākais dižakmens Kurzemē un ceturtais lielākais Latvijā. Tā apkārtmērs ir... Lasīt vairāk

• Abavas Velnakmens

  Akmens virszemes daļai ir nošķelta elipsoīda forma, augstums – 2,1 m, apkārtmērs – 15 m, virszemes tilpums – 18 m³. Abavas Velnakmens ir aizsargājams dabas... Lasīt vairāk

• Lindes Meža akmens

  Ar savu 706,29 kubikpēdas lielo tilpumu tas ir 44. lielākais Latvijas laukakmens. Ap 1920. g. akmenim viena mala nošķelta un aizvesta, kāda pieminekļa izveidei.... Lasīt vairāk

Ūdenskritumi

• Jodupītes ūdenskritumi

  Uz Jodupītes atrodas divi ūdenskritumi 2,6 un 1,2 metru augstumā. Atrodas Gaujas nacionālajā parkā, lielākā daļa upītes tecējuma ietilpst Nurmižu gravu... Lasīt vairāk

• Zārtapu ūdenskritums

  Ūdenskritums ir 2 m augsts un 1 m plats. Sausās vasarās izsīkst. Ūdenskritums ir ļoti ainavisks, atrodas tieši uz stigas. Tas izveidojis ap 15 m garu kanjonveida... Lasīt vairāk

• Sudmaļu ūdenskritumi

  Pats ūdenskritums un nelielā Valgales upīte ir ļoti izteiksmīgi – tā plūst pa 30 metru dziļu gravu un īsi pirms tās ietekas Abavā izvietojušies divi... Lasīt vairāk

Avoti

• Ķeveles avoti (Karaļa avoti)

  No gravas, kuras krasti nostiprināti ar laukakmeņiem, iztek septiņi avoti, kas tālāk saplūst vienā strautā.... Lasīt vairāk

• Ellītes sēravots

  Sēravots izplūst no Ellītes purva. Ir iekopta ūdens pasmelšanas vieta, taka ar atpūtas vietu un informācijas stendiem. Avots ieguvis popularitāti kā... Lasīt vairāk

• Bārbeles sēravots

  Bārbeles sēravota tuvumā jau Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā darbojās neliela ūdensdziednīca. 1736. gadā hercogs E. J. Bīrons pavēlēja avota... Lasīt vairāk

Peldvietas

• Kovšu (Rēzeknes) ezera peldvieta

  Rēzeknes ezers (arī Kovšu ezers, Kovševas ezers, Kauša ezers) ir dzidrūdens ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienviddaļā austrumos no dzelzceļa stacijas... Lasīt vairāk

• Būšnieku ezera peldvieta

  Ezera dienvidu krastā (nav lieguma teritorija) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta - ļoti labs ezeru atpūtas un peldvietas iekārtošanas piemērs. Būšnieku... Lasīt vairāk

• Cieceres ezera peldvieta

  Cieceres ezers ir ezers Brocēnu novada Cieceres pagastā. Ezers atrodas subglaciālajā vagā, izteiksmīgākais šāda veida ezera piemērs Latvijā. Vietām atgādina... Lasīt vairāk

Ezeri

• Velnezers (Čertoks)

  Čertoks jeb Velnezers ir neliels, dzidrs neparastas krāsas ezers priežu sila vidū. Velnezers ir sufozijas izcelsmes ezers. Pazemē, ūdeņu plūsmai izskalojot un... Lasīt vairāk

• Sventes ezers

  Sventes ezers ir Latvijas 10 dziļāko ezeru skaitā (arī ūdens tilpums liels – 57,3 milj. m3). Tas ir līčains un izcili ainavisks ezers. Tā 3 salas (D galā) ir... Lasīt vairāk

• Durbes ezers

  Durbes ezers ir senlejas sprostezers Durbes novadā. Ezera ūdens līmenis krities pēc Durbes upes regulēšanas 1929.–1930. gados un 1961.–1964. gados. Dzidrs... Lasīt vairāk