Pāvilostas pludmale atrodas Kurzemes rietumu piekrastē, Sakas upes ietekas tuvumā Baltijas jūrā, aptuveni 240 km no Rīgas un 54 km uz ziemeļiem no Liepājas. Pilsētas pirmsākumi meklējami 1879. gadā, kad vācu barons Oto Frīdrihs fon Lilienfelds Sakas upes grīvā iesāka ostas būvniecību un jauno pilsētu nosauca sava brāļa – Kurzemes gubernatora Paula fon Lilienfelda – vārdā par Pāvilostu (Paulshafen). Tolaik izbūvētie Ziemeļu un Dienvidu moli, kas vēlāk vairākkārt pagarināti un rekonstruēti, joprojām iezīmē Sakas upes ieteku jūrā un ir kļuvuši par vienu no pilsētas atpazīstamākajām vietām.
Pludmali veido plaša, gaiši smilšaina josla, ko no sauszemes puses norobežo ar pļavu zāli klātas piejūras kāpas. Šī kāpu josla ir daļa no plašākas Latvijas rietumu piekrastes kāpu sistēmas, kurā ietilpst arī Eiropas nozīmes dabas liegums – Pāvilostas Pelēkā kāpa, viena no jaunākajām Latvijas NATURA 2000 teritorijām. Krasta līnija šeit ir salīdzinoši atklāta un vēja pakļauta, kas nosaka arī vietas raksturīgo, mainīgo dabas ainavu ar smilšu pārpūšanos un kāpu zāles kustību vējā.
Mūsdienās Pāvilostas pludmale ir viena no populārākajām atpūtas vietām Kurzemes piekrastē un tiek dēvēta arī par vietu ar spēcīgu vēju, kas piesaista sērfotājus, kaitotājus un vindsērfingistus – it īpaši vētrainā laikā, kad pie krasta veidojas izteiktāki viļņi. Vasarā pludmale kalpo arī kā mierīga atpūtas vieta pastaigām un peldēšanai, savukārt tuvumā esošā promenāde un moli piedāvā iespēju vērot ostā pietauvotās zvejas laivas un buru jahtas. Interesants fakts – netālu no krasta, aptuveni 100 metru attālumā, jūrā atrodas Latvijas lielākais jūrakmens, kura redzamā daļa virs ūdens sasniedz aptuveni 3,5 metrus.