Vēsture
Liepājas pludmale kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta 60. gadiem, kad pilsēta kļuva par iecienītu kūrortvietu Eiropas un Krievijas aristokrātu vidū — to apmeklēja arī Krievijas cara ģimene un galma pārstāvji. Kopš tā laika pludmale nav zaudējusi popularitāti un šodien joprojām ir viens no galvenajiem iemesliem apmeklēt Liepāju.
Arhitektūra un vide
Pludmale robežojas ar Jūrmalas parku — vienu no lielākajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. Pēdējos gados pilsēta pakāpeniski pārbūvējusi vairākas pieejas pludmalei, izveidojot koka laipas un labiekārtotus izejas punktus. Pie centrālās peldvietas atrodas glābšanas stacija, no kuras līdz jūrai ved plata laipa cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Krastā skatāms arī mākslinieka Ērika Boža izveidotais vides objekts "Vēja paviljons".
Mūsdienu funkcija
Pilsētas pludmale ir aptuveni 8 km gara, bezvēja laikā 50–80 metrus plata, ar neparasti smalkām un baltām smiltīm. Kopš 2001. gada tā katru vasaru saņem Zilo karogu — starptautisku sertifikātu, kas apliecina ūdens un vides kvalitāti. Tā ir pirmā pludmale Latvijā, kas pielāgota cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem: pieejamas audio bojas neredzīgajiem un peldēšanas ratiņkrēsls. Pludmale ir iecienīta vindsērfingā un kaitsērfingā, bet ārpus oficiālajām peldvietām atļauts pastaigāties ar suņiem, ja tie ir pie pavadas.
Interesanti fakti
- Pēc stiprām vētrām krastā reizēm var atrast dzintaru, taču to jāprot atšķirt no baltā fosfora gabaliņiem — padomju armijas mantojuma, kas nožūstot var strauji uzliesmot.
- Liepāju bieži dēvē par "pilsētu, kurā piedzimst vējš" — biežais un stiprais vējš pludmali padara populāru vindsērfinga un kaitsērfinga cienītāju vidū.
- Pilsētas ziemeļu daļā, aiz Karostas kanāla, atrodas atsevišķa Karostas pludmale, kas pēdējos gados vairākkārt atzīta par vienu no piesārņotākajām Latvijā.