Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta un Kurzemes lielākā pilsēta. Tā atrodas valsts rietumos, šaurā zemes joslā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru. Iedzīvotāju skaits 2024. gada beigās bija 67 398. Liepāju dēvē par vēja pilsētu, un Imanta Kalniņa dziesma “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” ir pilsētas himna. Jūra pie Liepājas ziemā gandrīz nesasalst. 2027. gadā Liepāja ir Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Vēsture
Apdzīvotā vieta Līva rakstos pirmoreiz minēta 1253. gadā. Pilsētas tiesības Liepāja ieguva 1625. gada 18. martā no Kurzemes hercoga Frīdriha Ketlera, un šo dienu svin kā pilsētas dzimšanas dienu. 19. gadsimta otrajā pusē pēc ostas pārbūves un dzelzceļa izbūves pilsēta strauji auga, un 1914. gadā tajā dzīvoja ap 100 000 cilvēku. No 1890. gada pēc Aleksandra III rīkojuma sāka būvēt kara ostu Karostu. 1919. gadā Liepājā patvērās Kārļa Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība (uz tvaikoņa “Saratov”). Otrajā pasaules karā pilsēta tika smagi izpostīta, un 1941. gadā nacisti un viņu atbalstītāji nogalināja lielāko daļu Liepājas ebreju. Padomju laikā Liepāja bija slēgta pilsēta ar lielu jūras kara bāzi. Pēdējie Krievijas karavīri to atstāja 1994. gadā.
Arhitektūra
Vecākā saglabājusies apbūve ir 17.–18. gadsimta koka mājas Kungu ielā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pilsētu veidoja arhitekts Pauls Makss Berči, un pilsētā ir daudz jūgendstila ēku, īpaši Graudu ielā. Svētās Trīsvienības katedrāle celta 18. gadsimta vidū. Tās ērģelēm ir 131 reģistrs, un 1885. gadā tās kļuva par lielākajām pasaulē. Citi dievnami ir Svētās Annas baznīca un Svētā Jāzepa katedrāle, lielākais katoļu dievnams Kurzemē. Kūrmājas prospektā atrodas Pētertirgus, kas celts 1910. gadā.
Karosta ir atsevišķs pilsētas apvidus ar sarkano ķieģeļu militāro apbūvi, Svētā Nikolaja jūras katedrāli (1901–1903) un ūdenstorni. Karostas ziemeļos redzamas 19. gadsimta beigās celtā Liepājas cietokšņa Ziemeļu fortu drupas. Karostas cietums celts ap 1900. gadu, tas ir vienīgais Eiropā tūristiem atvērtais militārais cietums. Mūsdienu arhitektūru pārstāv koncertzāle “Lielais Dzintars” (atklāta 2015. gadā, arhitekts Volker Giencke), kuras fasāde atgādina dzintaru.
Parki, skvēri, promenādes
Jūrmalas parks ir 3 km garš, aizņem 50 ha un ir viens no lielākajiem stādītajiem parkiem Latvijā. Tajā atrodas koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”. Rožu laukums ir pilsētas centrs, bet Jāņa Čakstes laukumā ir izgaismots strūklaku komplekss. Gar Tirdzniecības kanāla dienvidu malu ved promenāde. Liepājas pludmale ir plaša smilšu josla ar kāpām. Ziemeļu mols Karostā ir garākais viļņlauzis Latvijā.
Ūdeņi
Liepājas ezers (3715 ha) ir Natura 2000 teritorija un nozīmīga putnu vieta. Tosmares ezers ir 405 ha liels. Pilsētu šķērso Tirdzniecības un Karostas kanāls. Beberliņi ir 8,8 ha liela mākslīga ūdenstilpe smilšu karjera vietā, un tajā ir peldvieta.
Muzeji
Liepājas muzejs atrodas Kūrmājas prospektā 16/18, Berči projektētā ēkā (1900–1901). Muzejam ir filiāles: “Liepāja okupācijas režīmos” (K. Ukstiņa iela 7/9) un 17.–19. gadsimta interjeru muzejs Kungu ielā 24. Karostā var apmeklēt Karostas cietuma muzeju. Pilsētā darbojas arī Liepājas Leļļu mākslas un dizaina muzejs.
Dabas objekti
Liepājas ezera dabas liegums ir svarīga ūdensputnu ligzdošanas un migrācijas vieta. Ezera krastā ir dabas taka un putnu vērošanas tornis. Pilsētas teritorijā ir arī meži, lielākais no tiem ir Karostas mežs.
Pieminekļi un vides objekti
Jūrmalas parkā atrodas piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem un piemineklis dzejniecei Mirdzai Ķempei. Pie “Pūt, vējiņi!” ir vides objekts “Spoku koks”, bet pludmalē ir lieli burti “Liepāja”. Kūrmājas prospektā izvietotas himnas tēlu skulptūras. K. Zāles laukumā stāv piemineklis tēlniekam Kārlim Zālem.
Bērniem
Jūrmalas parkā ir bērnu rotaļu laukums, skeitparks un minigolfa laukums. Liepājas muzejs piedāvā programmas ģimenēm ar bērniem. Vasarā bērni var peldēties jūrā vai Beberliņu ūdenstilpē.
Interesanti fakti
- 1967. gada 18. oktobrī Liepājā reģistrēta spēcīgākā vēja brāzma Latvijas vēsturē – 48 m/s.
- Liepājas ēdiens ir menciņi: žāvēts menca ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldā krējumā.
- Koncertzāles būvi pilsēta lēma jau 1896. gadā, bet zāle atklāta tikai 2015. gadā.