Aizpute ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas atrodas Rietumkurzemes augstienes rietumu malā, Tebras upes krastos. Pilsēta īpaši izceļas ar saglabājušos vēsturisko mazstāvu apbūvi, Livonijas ordeņa pilsdrupām, senām koka ēkām, baznīcu, ūdensdzirnavām un ainavisko Misiņkalna dabas parku. Aizpute ir piemērota gan nesteidzīgai pastaigai pa vecpilsētu, gan vēstures, arhitektūras un dabas iepazīšanai.
Vēsture
Aizputes vēsture sniedzas līdz 13. gadsimtam. Pilsētas senākā daļa veidojusies Tebras upes tuvumā, un viduslaikos šeit pastāvēja gan Kurzemes bīskapijas, gan Livonijas ordeņa centri. 13. gadsimtā tika uzcelta Kurzemes bīskapijas domkapitula pils, bet Tebras kreisajā krastā vēlāk izveidoja Livonijas ordeņa pili. Tebra tolaik bija kuģojama, un pie tās ietekas Sakā atradās osta, kas veicināja tirdzniecības un amatniecības attīstību.
Pilsētas tiesības Aizpute ieguva 1378. gadā. Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma 16. gadsimtā Aizpute kļuva par Piltenes apgabala administratīvo centru. Vēlāk pilsēta bija Aizputes apriņķa centrs, bet 20. gadsimta sākumā tā bija raksturīga Kurzemes amatnieku un sīktirgotāju pilsētiņa.
Vecpilsēta un arhitektūra
Aizputes vēsturiskais centrs aptver galvenokārt 13.–19. gadsimta apbūvi. Pilsētā saglabājies kompakts vēsturiskais ielu tīkls un daudz koka ēku ar divslīpju jumtiem. Vecpilsētas apbūve ir īpaši interesanta ar to, ka līdzās viduslaiku mantojumam saglabājušās 18. un 19. gadsimta ēkas un vēlākās pilsētas arhitektūras liecības. Kopš 1998. gada Aizputes vecpilsēta ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Viens no nozīmīgākajiem apskates objektiem ir Aizputes Livonijas ordeņa pilsdrupas Liepājas ielā. Livonijas ordeņa pils celtniecība sākta 13. gadsimtā. Tā bija kastellas tipa nocietinājums ar pagalmu un stūra torņiem, kas atradās pie Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas teritoriju robežas. 15. gadsimtā pils tika papildināta ar dzīvojamo korpusu. Līdz mūsdienām saglabājušās pilsdrupas un atsevišķas vēsturiskās arhitektūras detaļas.
Vērts apskatīt arī 1907. gadā celto Aizputes akmens tiltu pār Tebras upi. Tā akmens margās saglabājies Manteifeļu dzimtas ģerbonis un norāde uz tilta celšanas gadu. Netālu atrodas vēsturiskais ūdensdzirnavu komplekss, kura mūra ēka celta 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā.
Īpaša vieta pilsētas vēsturiskajā apbūvē ir Sv. Jāņa luterāņu baznīca, kuras pirmsākumi saistīti ar 13. gadsimtu un seno kuršu pilskalna vietu. Aizputes vēsturisko tēlu papildina arī bijusī muižas alus darītava, Pilskroga ēka un 19. gadsimta rūpnieciskā arhitektūra, tostarp Lindenbergas kartonāžas fabrikas sarkano ķieģeļu ēka.
Muzeji un kultūra
Aizputes novadpētniecības muzejs atrodas vēsturiskajā Jaunās Pilsmuižas kungu mājā, kas celta 18. un 19. gadsimta mijā. Muzeja ekspozīcijas stāsta par Aizputes un tās apkārtnes vēsturi, cilvēkiem un kultūras mantojumu.
Aizputē interesants mūsdienu kultūras objekts ir arī Mākslas parks – dabas teritorija ar retu augu kolekciju, mākslinieka Ģirta Brumsona veidotiem mākslas darbiem, instalācijām un mazām arhitektūras formām.
Daba, parki un ūdens
Aizputes ainavu būtiski veido Tebra. Tās krastos saglabājušās vēsturiskās ūdensdzirnavas un akmens tilts, kas ļauj pilsētas vēsturi apskatīt ciešā saistībā ar upi. Mūsdienās Tebra uztverama kā ainavisks pilsētas elements.
Pastaigām piemērots ir Misiņkalna dabas parks. Tas sācis veidoties 20. gadsimta sākumā un aizņem aptuveni 28 hektārus. Misiņkalns ir Aizputes augstākā vieta – tā augstums sasniedz 95,4 metrus. Parkā izveidoti pastaigu un velo celiņi, sastopami dažādi koki un stādījumi, bet no augstākajām vietām paveras skats uz Aizputi. Parkā atrodas arī mototrase.
Skatu vietas un vides objekti
Aizputes industriālā mantojuma savdabīgs piemērs ir 1960. gadā uzceltais ūdenstornis. Tas darbojās līdz 2009. gadam, bet mūsdienās pielāgots apmeklētājiem kā skatu tornis. Tā augstākais punkts atrodas 27 metrus virs zemes, no kurienes iespējams palūkoties uz pilsētu no cita skatpunkta. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka.
Ar Aizputes vēsturi saistīts arī vides objekts “Ziedu mazbānītis” Atmodas ielā. Tas pievērš uzmanību pilsētas dzelzceļa vēsturei un Aizputes–Liepājas šaursliežu dzelzceļa līnijai.
Misiņkalna parkā atrodas arī granīta stēlas Aizputes apkārtnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņai, kā arī citas vēsturiskās piemiņas vietas.
Atpūta ģimenēm
Aizpute ir piemērota arī aktīvākai atpūtai. Misiņkalna parkā pieejami pastaigu un velo celiņi, savukārt pilsētā atrodas skeitparks.
Ģimenēm ar bērniem plašākas aktīvās atpūtas iespējas pieejamas Aizputes apkārtnē. Cīravas mežaparkā izveidotas pastaigu takas un “Bebru taka” ar trošu tiltu, kāpšanas sienām, šūpolēm un citām aktivitātēm. Savukārt Kazdangas parka takas un laipa pār Dzirnezeru piemērotas mierīgām pastaigām un dabas vērošanai.
Interesanti fakti
- Aizpute pilsētas tiesības ieguva jau 1378. gadā.
- Viduslaikos Tebra bija nozīmīgs satiksmes un tirdzniecības ceļš, un pie tās ietekas Sakā atradās osta.
- Aizputes vecpilsētā līdzās pastāvējuši Kurzemes bīskapijas un Livonijas ordeņa centri.
- Aizputes akmens tilts pār Tebru uzcelts 1907. gadā.
- Misiņkalns ar 95,4 metru augstumu ir Aizputes pilsētas augstākais punkts.
- 1960. gadā celtais ūdenstornis pēc darbības pārtraukšanas pārveidots par skatu torni.
- Aizputes vēsturiskais centrs ir viena no pilsētas nozīmīgākajām vērtībām – šeit vienuviet apskatāmas viduslaiku pilsdrupas, vēsturiskā koka apbūve, baznīca, ūdensdzirnavas un 19.–20. gadsimta pilsētas arhitektūra.
Aizpute vislabāk iepazīstama nesteidzīgā pastaigā – sākot ar vecpilsētu un pilsdrupām, dodoties pāri vēsturiskajam akmens tiltam, apskatot Tebras krastus un ūdensdzirnavas, bet pastaigu noslēdzot Misiņkalna parkā vai pie pilsētas ūdenstorņa.