Uzvaras piemineklis Cēsīs
Uzvaras piemineklis saukts arī par Brīvības un Kritušo varoņu pieminekli. Pirmo reizi uzbūvēts 1924. gadā (pamatakmens likts 22. jūnijā, monuments atklāts 16. novembrī) kā viena no pirmām Latvijā Brīvības cīņās kritušo piemiņai veltītajām zīmēm. Tā atklāšanā piedalījās Valsts prezidents J. Čakste. Pieminekli projektējis arhitekts P. Kundziņš. Tas veidots no Allažu šūnakmens ģeometriskās un proporcionālās formās.
Piemineklis atradās Vienības laukuma dienvidu malā Raunas un Rīgas ielas sadures stūrī. Tā pamatideja: cīņu liesmās aust brīvības saule. Obeliska pamatu greznoja bronzā veidots uzraksts „No zobena saule lēca”, zemāk gada skaitļi 1919–1920, starp kuriem vairogs ar krustotu zobenu ar smaili uz augšu, zem tā vārdi „Saviem kritušiem varoņiem”. Virs pamata, stilizēta liesmu motīvu ieskauta, pacēlās regulāra četrstūra kolonna 13,6 m augstumā, virs tās apzeltīta lode 1 m diametrā – brīvās Latvijas saules simbols. Pieminekļa kopējais augstums – 17 m.
Padomju vara 1951. gada 25. martā pieminekli uzspridzināja un nojauca. Atbrīvotājā laukumā 1959. gadā uzslējās cits monuments – piemineklis Ļeņinam. Šis piemineklis tika demontēts 1990. gada 17. oktobrī.
Doma par Cēsu Uzvaras pieminekļa atjaunošanu bija jau 80. gadu beigās, taču līdzekļus izdevās atvēlēt tikai 1997. gadā. Tika saņemts arī 200000 EEK dāvinājums no Igaunijas Republikas valdības. Atjaunoto monumentu atklāja 1998. gada 15. novembrī.
Piemineklis atrodas ~25 m uz ziemeļiem no sava priekšteča vietas. Tas veidots no Sāmsalas dolomīta. Atšķirībā no vecā, tagadējam ir uzejas no visām četrām pusēm un latviskos uzrakstus papildina igauņu teksts. Cēsu kauju 80. gadadienas svinībās (1999) pieminekļa ziemeļu pusē tika atklāta igauņu un latviešu kopīgajām brīvības cīņām veltīta piemiņas plāksne.
www.vietas.lv
Uzvaras piemineklis pirmoreiz tika uzbūvēts 1924. gadā kā viena no pirmajām Latvijas Brīvības cīņās kritušo veltītajām zīmēm. Pieminekļa pamatideja: cīņu liesmās aust brīvības saule. Obeliska pamatu greznoja bronzā veidots uzraksts: "No zobena saule lēca", zemāk gadskaitļi 1919–1920, starp kuriem vairogs ar krustotu zobenu ar smaili uz augšu, zem tā vārdi: "Saviem kritušiem varoņiem". Virs pamata, stilizētu liesmu motīvu ieskauta, pacēlās regulāra četrstūra kolonna, virs tās apzeltīta lode – brīvās Latvijas saules simbols. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī toreizējais valsts prezidents J. Čakste. Padomju režīms 1951. gada 25. marta naktī to uzspridzināja un pilnīgi nojauca.
1998. gada 22. jūnijā, Cēsu kauju 79. gadskārtas svinību laikā, tika likts atjaunojamā pieminekļa pamatakmens. Tā paša gada 15. novembrī, piedaloties Igaunijas Republikas parlamenta vadītājam un Latvijas Republikas prezidentam, tas tika atklāts. Piemineklis atrodas aptuveni 25 metrus uz ziemeļiem no 1924. gadā celtā pieminekļa vietas, blakus vietai, kur okupācijas gados atradās Ļeņina tēls. Atšķirībā no vecā, atjaunotajam piemineklim uzejas ir no visām četrām pusēm un latviskos uzrakstus papildina igauņu teksts. Cēsu kauju 80. gadadienas svinībās pieminekļa ziemeļu pusē tika atklāta piemiņas plāksne veltīta igauņu un latviešu kopīgajām brīvības cīņām.
www.zudusilatvija.lv