[193-] www.zudusilatvija.lv Tēlnieka Kārļa Zemdega veidotais piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai. Kā viens no nerealizētajiem Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem, savu atklāšanu piedzīvoja 1933. gadā. Pieminekļa pamatni rotā Baumaņu Kārļa sacerētās himnas vārdi - „Dievs, svēti Latviju”.
Rīgas iela 1, Rauna, Raunas novads
www.rauna.lv
20.- 30. gadu vēsture Raunas kontekstā uzskatāma par izaugsmes laiku. 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē Rauna ieguva lielāko daļu tās centrālās daļas apbūves. Tāpat Raunā bija attīstījusies aktīva sabiedriskā dzīve, par ko liecina vērā ņemamais biedrību skaits. Liels notikums Raunā bija liela apjoma arheoloģiskie izrakumi Raunas Tanīskalnā - pilskalnā 1927. gadā, kurus apmeklēja arī toreizējais prezidents Gustavs Zemgals. Pēc sešiem gadiem, 1933. gadā, Raunu apmeklēja trešais LR presidents - Alberts Kviesis. Prezidents bija uzaicināts uz Raunas Brīvības pieminekļa atklāšanu. Interesanti, ka pieminekļa autors Kārlis Zemdega Latvijas Brīvības pieminekļa konkursā ieguva trešo vietu un tolaik pastāvēja teorētiska iespēja, ka Raunā atrodošais piemineklis varēja tikt izvēlēts par visas Latvijas Brīvības simbolu. Raunas piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai. Tā pamatideja – “Tautu izglāba dziesmu gars”. Pamatnē kalto uzrakstu “Dievs, svētī Latviju” padomju okupācijas laikā nonēma un to atjaunoja 1989. gadā. Pirms pieminekļa atklāšanas 1933. gadā raunēnieši, veicot pieminekļa apkārtnes iekārtošanas darbus, iestādīja ozolu aleju un zem katra ozola guldīja pudeli ar krituša karavīra vārdu. Vēlāk, 1937. gadā, cīnītāju vārdi iegravēti baltā marmora plāksnē, kas novietota baznīcā.
manasvietas.blogspot.com