Rojā ir divi moli, kas iestiepjas jūrā. Ziemeļu mols ieliecas uz labo pusi un pašā galā to rotā balta bāka, Dienvidu molam ir sarkana bāka. Tie kalpo ne tikai ostas nostiprināšanai, bet arī kā vietējo iedzīvotāju un tūristu iecienīti apskates objekti.
1910. gadā Rojā uzcēla pirmo patversmes ostu pie Kurzemes krastiem uzbūvējot 210 m garu aizsargdambi. Tomēr tam bija maza nozīme, jo viļņlauzis bija par īsu, dziļums nepietiekošs, tāpēc ne visi kuģi varēja aiz tā aizbraukt meklējot patvērumu no viļņiem. 1932. gadā zvejnieku spēkiem tiek izbūvēts 108 m garš akmeņu dambis upes labajā krastā straumes atturēšanai pret aizplūšanu sānis un tā palielinot dziļumu izejai uz jūru. Ar valsts palīdzību upes grīva tiek izbagarēta līdz 3,5m dziļumam, ar akmeņu dambi tiek nostiprināts kanāla krasts un izbūvēts pāļu mols ziemeļu pusē 120m garumā. 1970–ajos gados tiek izbūvēti jauni betona masīvu moli un akvatorija padziļināta līdz 5 m dziļumam. Pakāpeniski top jaunas piestātnes zvejas kuģu vajadzībām. 90–to gadu sākumā kopējais piestātņu garums sasniedz 600m ar dziļumu pie tām no 3 līdz 4,5 m.