Bezdelīgu klintis ir smilšakmens atsegums Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā. Izvietojies lejpus Dambjupītes ietekas Salacas ielejas dabas parka teritorijā. Kopš 1977. gada aizsargājams ģeoloģisks piemineklis «Bezdelīgu klintis un alas». Klintis ir vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņu atsegums, kurā vērojama ķīļveidīgu, horizontāli slāņotu, 40–60 cm biezu un diagonāli, muldveidīgi slāņotu, 5–30 cm biezu sēriju mija. Vairākās vietās klinti sašķeļ plaisas, ar kurām saista nišu un nišalu rašanos. Klints galā atrodas viens no Latvijas augstākajiem (3 m) sezonālajiem ūdenskritumiem.
lv.wikipedia.org
No attāluma Bezdelīgu klintis šķiet vienlaidu atsegums ar lielu un ainavisku izcilni upes straumē. Tomēr, aplūkojot tās tuvāk, redzams, ka klintis sākas jau labu gabalu augstāk – jau aptuveni 100 m lejpus Dambjupītes ietekas. Tur Salacas kreisā krasta nogāzes stāvumā aiz kokiem un krūmiem atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanā smilšakmens atsegumi, kas sasniedz līdz pat 4 metru augstumu. Tālāk, uz leju skatot, klintis kļūst gan augstākas, sasniedzot pat 6 metru augstumu, gan iegūst vienlaidu klints izskatu, līdz to pārtrauc sāngrava. Tā Bezdelīgu klintis pārdala divās daļās. Sāngravas abās malās redzamas līdz 4 metrus augstas kraujas, kuras ir diezgan nenoturīgas, – te bieži notiek nobrukumi, kas var apdraudēt neuzmanīgākus apmeklētājus. Gravas augšgalā ir 3 metrus augsts sezonāls ūdenskritums, kas aktīvs un izskatīgs ir pavasaros un lielu lietus periodu laikā. Citkārt šis ūdenskritums nepastāv – krituma vieta ir sausa, jo regulāras ūdens pieteces tikpat kā nav. Vēl pirms gadiem 15 ūdenskritums bija 3,6 metrus augsts, bet nobrukumu dēļ tā augstums ir samazinājies. Kādreiz Bezdelīgu klintīs augšpus sāngravai bija ala, kas daļēji sabruka; tās vietā palika skaista arka, taču arī tā laika posmā no 1992. līdz 1995. gadam sabrukusi un palikušo 3 metrus augsto klints stabu cītīgi apskrāpē un nobradā klinšu apmeklētāji. Drīz arī no tā nekas vairs nebūs palicis pāri...
Vairāk: www.videsvestis.lv
Kur Salaca met staltu loku aiz Lībiešu pilskalna, no upes dzīlēm slejas Bezdelīgu klintis. Šeit Salaca sasniedz pat sešu metru dziļumu un klints kā stāva siena pazūd upes dzelmē. Klintis savu nosaukumu iemantojušas no fakta, ka tajās mitinās spīļastaini putniņi.
Bezdelīgu klintis ir pirmais lielais Salacas krastu atsegums, kuru redz tie, kas laivo pa šo upi. Ap 120 m garš un 11 m augsts vidusdevona smilšakmens atsegums.
Ļoti krāšņas klintis ar alām, nišām, pārkarēm. Klinti šķeļ divas graviņas. Viena no tām noslēdzas ar 3.6 m augstu smilšakmens krauju, no kuras lietainos gadalaikos plūst viens no augstākajiem ūdenskritumiem Latvijā. Visā klinšu sienas augšdaļā redzamas neskaitāmas 0.5–1.5 m garas aliņas, ko paaudžu paaudzēm ilgi veidojušas krastu čurkstes.
Lejpus sāngravas ir Bezdelīgu klinšu izskatīgākā un ceļotājiem neapšaubāmi interesantākā daļa. Te apskatāma 12 m gara, samērā ērti izstaigājama un sausa ala. Griestu augstums alā pārsvarā ir pusotra metra robežās, bet platums alas telpā – līdz 5.6 metriem. Vidus devona smilšakmens sienās un griestos labi apskatāms, gan slīpslāņojums, gan tumšas dzelzs nogulsnējumu joslas. Ala interesanta ne tikai ar palielajiem izmēriem, bet arī ar to, ka tā atklāta pavisam nesen. Pazemē tā, protams, bijusi jau sen, bet -nepieejama. No visām trim šobrīd pastāvošām Bezdelīgu klinšu alām šī ir visjaunākā. Lejpus alas ir izteiksmīga pārkare ar lielu nišu un varens klints izcilnis, kas iesniedzas upē. Ar to arī lielākajai daļai apmeklētāju klinšu apskate beidzas. Daļa ceļotāju tās apskata no augšas, kur paveras visai labs skats uz Salacu, bet noteikti jāuzmanās, lai, skatot klintis no augšas, negadās iekrist upē. Tas var būt bīstami, jo klinšu augstums te pārsvarā ir aptuveni 10 metri. Tādēļ drošāk tomēr ir atturēties no iešanas pie klints malas. Nekādu nožogojumu un labiekārtojumu te pagaidām nav.
old.mazsalaca.lv