Abavas Velnala (arī Melderu Velna ala, Matkules Velnala, Kandavas Velnala, Kretuļa ala) ir ala Kandavas novada Kandavas pagastā. Izvietojusies Abavas ielejas kreisā krasta sāngravā pie Kalnmuižas–Aizdzires ceļa netālu no Melderu mājām Abavas senlejas dabas parka teritorijā. Iecienīts tūrisma objekts. Ala un atsegums kopš 1957. gada ir aizsargājams ģeoloģisks objekts, bet kopš 1998. gada – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Ala izveidojusies gaišajos smilšakmeņos zem dolomītu slāņkopām. Tā ir 7 m (pēc citiem datiem – 8,6 m) gara un ap 1 m plata, ar šauru un zemu apdarinātu ieeju. Alas samazināšanos un ieejas aizsprostošanos veicina nobiras no kraujas un nokrišņu ūdens ieskalotās smiltis.
Virs alas pļavā atrodas Abavas Velnakmens, pie kura 1976. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi, kuru rezultātā atrastas senlietas no 2.–4. gadsimta.
Pēc 1924. gadā publicētajām K. Veinberga ziņām vietējie iedzīvotāji to saukuši arī par Kretuļa alu, jo tur savā laikā esot slēpušies Kretuļa vadīti partizāni.
Teika vēstī, ka Velns gribējis akmeni iesviest Abavā, bet nelaikā gailis iztraucējis ar savu dziedāšanu, tādēļ Velns nosviedis akmeni un iemucis alā.
lv.wikipedia.org
Velnala atrodas ~ 40 m uz A no Velnakmens. Noeja pa kāpnēm noved strauta gultnē. Tā kreisajā krastā smilšakmens atsegums ar divām alām. Lielākā no tām – Velnala, pēc nostāsta esot rakta. Tās garums 8,5 m, augstums 2,4 m, platums ~ 1 m. Ieeja šaura. Alai, šķiet ir sakrāla saistība ar Velnakmeni un pauguriņu uz R no tā.
Smilšakmenī atrastas bruņuzivju fosilijas.
Gravā ir redzami pelēkā smilšakmens un dolomīta iežu atsegumi. Pavasarī un mitrā laikā jābūt uzmanīgiem, jo gravas nogāzes ir stāvas un slidenas.
visitkandava.lv